Top Goodies
tiešsaistes žurnāls

Ko mēs svinam Jāņos un vai Jāņi ir 23.jūnijā?

2020-06-24

Jāņi ir viena no senākajām latviešiem zināmajām vasaras tradīcijām. To saknes slēpjas sirmā senatnē.

Jāņi ir saulgriežu laiks, kad mainās gada vektori - pirms Jāņiem dienas kļūst garākas, pēc Jāņiem dienas kļūst īsākas. Tātad - runa ir par gaismas ceļu - sākotnēji ceļš uz gaismu, pēc tam - ceļš uz tumsu līdz ziemas saulgriežiem. Tā ir vēsturiskā un arī šī brīža un nākotnes realitāte. To jebkurš var pārbaudīt pēc publiski pieejamajiem zinātniskajiem datiem, kuri rāda dienas garumu. Šāds avots, piemēram, ir timeanddate.com.

Visiem Latvijā ir zināma tradīcija, ka Jāņu nakti nevajag gulēt, jāsagaida saullēkts un tad jāiet rasā mazgāties, peldēties u.tml. Ugunskuri tiek kurināti, lai savienotu divas dienas, īstenībā divas gada puses. Ugunskuri tiek kurināti visu cauru nakti līdz pat saullēktam, pavadot gada īsāko nakti.

Tātad - šis visiem ir zināms. Kad to esam noskaidrojuši, tad rodas loģisks jautājums, kāpēc mēs svinam Jāņus naktī no 23.un 24.jūniju? Ja mēs skatāmies astronomiskos datus un dienas garumus iepriekš norādītajā sistēmā un atceramies, ka Jāņu svinēšana notiek gada īsākajā naktī, tad tāda nakts, piemēram, 2020.gada vasarā ir naktī no 20.uz 21.jūniju. Iespējams, ka citos gados tas var mainīties, ņemot vērā īsos un garos gadus.

Kā varam lasīt Vikipēdijā, "Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā, Zāļu dienas svinēšana izvērtās par tautas svētkiem. Tika izteikts priekšlikums, ka 22., 23. un 24. jūniju vajadzētu atzīt par nacionālo svētku dienām, 22. jūnijā svinot Varoņu dienu (atceroties uzvaru Cēsu kaujās), 23. jūnijā Zāļu dienu, bet 24. jūnijā Jāņa dienu."

Pēc timeanddate.com datiem, 1918.gadā vasaras saulgrieži sanāca no 22.uz 23.jūniju, bet ne uz 24.jūniju. Šobrīd situācija debesīs ir izmainījusies tāpat kā planētas Zemes pozīcija kosmiskajā telpā. Šādi turpinot, mēs varam sekot līdzi krievu tradīcijām, kuri saulgriežus pēc vecā stila svin jau 6.jūlijā - Ivana kupala (Ивана купала), kur pilnīgi noteikti nav gada īsākā nakts, kaut arī sākotnējā tradīcija ir tieši par svētkiem, kas saistīti ar gada īsāko nakti.

No enerģētikas viedokļa, ko zināja un piekopa dzīvesgudrie latvieši, tieši līgo vakars tiek uzskatīts par pašu spēka vakaru, kur enerģija ir koncentrējusies savā maksimumā. Tas ir atrodams arī daiņās:

Visa bija Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Ko plūc rītu saulītē,
Ta vairs lietu nederēja.

Jāņu zāles ir jāvāc garākās dienas vakarā. Tā, kas tiek vākta nākamajā rītā un vēl tālāk, vairs nav tik enerģētiski vērtīga.

Vēdiskās tradīcijas viedums atrodams arī latvju daiņās. Vēdiskajā tradīcijā tiek uzskatīts, ka gara pirmo pusi pārvalda dēvas (dievi), bet gada tumšo pusi asūri (dēmoni). Visas spēka zāles tiek lasītas tieši dievu perioda pēdējā dienā, kur tās ir uzlādētas ar pozitīvo enerģiju. Viss, kas tiek ievākts pēc tam kā ārstnieciskie augi, nedos tik labus rezultātus, jo tiek ievākti periodā, ko pārvalda dēmoni.

Aicinu šī raksta lasītājus pārvērtēt savu attieksmi pret tradīcijām un to koriģēt par labu īstajam svētku iemeslam. Atzīmēsim Jāņus tad, kad patiešām ir svētki Jāņi.

P.S. Jāņu vārdadienu var atzīmēt arī bez ugunskuriem un bez Jāņu dziesmām.